Ūdensapgāde un kanalizācijas tīklu apsaimniekošana

Šobrīd Sabiedrība ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz visā Auces novadā: Auces pilsētā, Vecauces ciemā, Vītiņu pagasta Vītiņu un Ķeveles ciemā, Bēnes pagastā, Lielauces pagastā, Īles pagastā, Ukru pagasta Ukru un Sniķeres ciemā.

Sabiedrības darbības pamatā ir kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšana iedzīvotāju vajadzībām, tādēļ ūdenssaimniecības nozarē ir ieviesta paškontroles sistēma, ko regulē 29.04.2003. pieņemtie Ministru Kabineta noteikumi Nr. 235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Bet tā nav vienīgā regulējošā likumdošana paškontroles sistēmas izveidei.

Ir vēl virkne likumu un MK noteikumu, lai varētu nodrošināt paškontroles sistēmas uzturēšanu:

Ūdens apsaimniekošanas likums (akt. redakc. 28.04.2010.);
LR MK noteikumu grozījumi Nr. 692 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļaujām.” (akt. redakc. 16.09.2005.)
Pārtikas aprites uzraudzības likums (akt. redakc. 01.01.2010.);
ES Padomes Direktīva 93/43/EEK par pārtikas produktu higiēnu (14.06.1993);
Aizsargjoslu likums (akt. redakc. 01.07.2009.);
LR MK noteikumi Nr. 43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika” (akt. redakc. 21.10.2009);
LR MK noteikumi Nr. 494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamo risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātas personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm (akt. redakc. 05.04.2008.);
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums (akt. redakc. 01.01.2010.);
Darba aizsardzības likums (akt. redakc. 28.04.2010.).
Kā arī saistītie Latvijas būvnormatīvi:
LR MK noteikumi Nr. 256 LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”(akt. redakc. 01.05.2009.);
LR MK noteikumi Nr. 1035 LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” (akt. redakc. 01.01.2005.).

Katru gadu Sabiedrībā tiek izstrādāta dzeramā ūdens piegādes sistēmas dezinfekcijas efektivitātes kontroles programma, pēc kuras divas reizes gadā tiek dezinficētas visas dzeramā ūdens sistēmas, pa kurām Auces pilsētas un pagastu iedzīvotāji tiek apgādāti ar dzeramo ūdeni. Pēc dezinfekcijas tiek veiktas ūdens analīzes visās ūdensapgādes sistēmās, lai pārliecinātos par dezinfekcijas rezultātiem. Šajās ūdens analīzēs tik pārbaudīti mikrobioloģiskie rādītāji, kā arī brīvā hlora atlikums pēc dezinfekcijas.

Tāpat katru gadu tiek izstrādāta kārtējā monitoringa programma, kuras ietvaros tiek veiktas ūdens analīzes visās Sabiedrības apkalpotajās ūdensapgādes sistēmās. Katrai no ūdensapgādes sistēmām ir noteikts atšķirīgs monitoringa reižu skaits. Tas, cik bieži ir jāveic ūdens monitorings, arī nosaka likumdošana, un tas atkarīgs no vidējā ūdens patēriņa diennaktī. Šajās ūdens analīzēs tiek pārbaudīti mikrobioloģiskie rādītāji un ķīmiskie rādītāji. Abas programmas tiek saskaņotas ar Veselības inspekciju, un gada laikā Veselības inspekcija tiek informēta par kārtējā monitoringa un dezinfekcijas efektivitātes rezultātiem.

Dzeramā ūdens laboratorisko pārbaudi veic laboratorijā, kas akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā

atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 un ar kuru Sabiedrība ir noslēgusi līgumu.

Šie pasākumi nodrošina dzeramā ūdens piegādi patērētājam, neapdraudot tā veselību vai dzīvību, bet tas nenozīmē, ka Sabiedrība piegādā patērētājam kvalitatīvu produktu: vairumā gadījumu tiek nodrošināts tikai tas, lai ūdenī nebūtu neatļauti mikroorganismi, bet ķīmisko ūdens sastāvu Sabiedrība ar saviem resursiem visā novadā nodrošināt nevar, līdz ar to ūdens analīzēs daudzviet uzrādās paaugstināts dzelzs saturs, duļķainība, krāsa, smarža. Tāpat Sabiedrība nodrošina notekūdeņu monitoringu, kuru sastāda pēc Sabiedrībai izsniegto atļauju nosacījumiem. Arī notekūdeņu laboratorisko pārbaudi veic laboratorijā, kas akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005.

Sabiedrībā vēl joprojām nav pilnībā izstrādāta ūdens un notekūdeņu uzskaites sistēma, kas sniegtu pilnīgu informāciju par ūdens izlietojumu. Ūdens patēriņa skaitītāji ūdenstorņos, daudzdzīvokļu namu ievados, uzņēmumos un iestādēs, arī privātmājās, kuras pieslēgušās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, bieži vien nav uzstādīti, tādēļ šis fakts neļauj veikt ūdens patēriņu analīzi starp ūdenstorņu un patērētāju ūdens patēriņa skaitītājiem, līdz ar to nav iespējas noteikt konkrētus ūdens zudumus.

Auces pilsētā līdz 2015. gadam tika realizēts projekts “ŪDENSSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU ATTĪSTĪBA AUCES PILSĒTĀ AR LAUKU TERITORIJU”. Pēc Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta realizācijas Auces pilsētā tika izbūvēts:

Ūdensapgādes sistēmā:

Jauna artēziskā aka Q=7-10l/s;
Jauns pazemes tīrā ūdens rezervuārs V=450m3;
Jauna dzeramā ūdens attīrīšanas stacija Q=630m3/dnn;
Maģistrālais ūdensvads – 2861 metri, tamponētas 4 artēziskās akas.
Kanalizācijas sistēmā:
Notekūdens attīrīšanas iekārtas 482m3/dnn;
KSS - pirms padeves uz NAI;
Pašteces kanalizācija – 3485 metri, spiedvada izbūve – 1547 metri, pievienojumi – 128 metri;
5 jaunas sūkņu stacijas (KSS);
1 dīzeļģeneratora uzstādīšana un aprīkošana ūdens atdzelžošanas stacijā, kā arī viena pārvietojamā dīzeļģeneratora uzstādīšana notekūdens attīrīšanas iekārtās.

Ieguvums no projekta realizācijas ir paplašināta dzeramā ūdens pieejamība un kvalitāte iedzīvotājiem, kuri izmanto centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus, paaugstināta energoefektivitāte, novērsta iespējamo pazemes ūdeņu piesārņošana (artēzisko urbumu tamponēšana).

Kanalizācijas sistēmā nodrošināta pieslēgšanās iespēja pie kanalizācijas tīkla lielākam iedzīvotāju skaitam, kā arī iestādēm un uzņēmumiem, panākta notekūdeņu attīrīšana un dūņu apsaimniekošana tādā mērā, lai atbilstu ES uzstādītajām direktīvām. Novērsta asenizācijas ūdeņu infiltrācija zemē. Kanalizācijas

tīklu rekonstrukcija un jaunas sūkņu stacijas izbūve veicina notekūdeņu noplūžu samazināšanos, drošu notekūdeņu nonākšanu NAI un to bioloģisko attīrīšanu.

Pareiza notekūdeņu dūņu uzglabāšana veicina to pareizu trūdēšanu, kas nākotnē rada iespēju notekūdeņu dūņas izmantot pilsētas apzaļumošanā.

Samazinājusies piesārņojuma slodze Līgotnes upē.

Arī Lielauces un Īles pagastos tika realizēti Eiropas fondu projekti, kuru rezultātā tika izbūvētas jaunas notekūdens attīrīšanas iekārtas ( NAI) – Lielauces pagastā ar jaudu 30m3/dnn un Īlē ar 75m3/dnn.

Projektu galvenie mērķi bija uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojuma pieejamību un kvalitāti, kā arī nodrošināt starptautisko saistību, programmu un prasību izpildi vides aizsardzībā.

Šobrīd Sabiedrība ir iesniegusi VARAM jaunu aktivitāšu plānu, kas paredz paplašināt centralizētos kanalizācijas tīklus, pievienojot Vecauces ciemu un Vītiņu ciemu. Kā arī Sabiedrība plāno pievienot Auces centralizētajai ūdensapgādes sistēmai Vītiņu ciemu.

Pārējos pagastos šobrīd tiek nodrošināta iekārtu uzraudzība un ikdienas darbību procesu norise, tā, lai iedzīvotājs saņemtu gala produktu.